Pārtikas alerģijas

Alerģijas suņiem un kaķiem ir izplatīta problēma, un tās var iedalīt četrās kategorijās:

• Pārtikas alerģija – to izraisa negatīva reakcija uz konkrētiem proteīniem vai citām uztura sastāvdaļām.
• Vides alerģija – to izraisa alergēni, piemēram, ziedputekšņi, putekļu ērcītes, pelējums vai zāle.
• Blusu alerģija – alerģiska reakcija uz blusu siekalām, kas izraisa intensīvu niezi un ādas kairinājumu.
• Kontakta alerģija – rodas saskarē ar noteiktām vielām, piemēram, mazgāšanas līdzekļiem, šampūniem vai sintētiskiem materiāliem.

Pārtikas alerģija ir visbiežāk sastopamā suņu un kaķu alerģijas forma, taču tās simptomus nereti ir grūti atšķirt no citiem alerģiju veidiem, jo tie mēdz pārklāties. Pirms pievērsties pārtikas alerģiju risināšanai, ieteicams konsultēties ar veterinārārstu, lai izslēgtu citus iespējamos cēloņus. Tālāk aplūkosim pārtikas alerģijas simptomus, biežāk sastopamos alergēnus un to, kā rīkoties, ja pāreja uz dabīgu uzturu nepalīdz novērst simptomus.

Kādas ir pārtikas alerģiju pazīmes?

Biežākie pārtikas alerģiju simptomi ietver:

• Ādas problēmas – pastāvīga nieze, apsārtums, izsitumi vai iekaisuma perēkļi.
• Gremošanas traucējumi – vemšana, caureja, vēdera uzpūšanās vai pārmērīga gāzu veidošanās.
• Ausu infekcijas – atkārtotas ausu infekcijas, īpaši ar pastiprinātu sēra veidošanos un nepatīkamu smaku.
• Pastāvīga ķepu laizīšana un graušana – mājdzīvnieki ar pārtikas alerģijām bieži pārmērīgi laiza un grauž ķepas kairinājuma dēļ.
• Slikta apmatojuma kvalitāte – sausa, zvīņaina āda un pastiprināta spalvu izkrišana.

Visbiežāk sastopamie pārtikas alergēni

Visbiežāk alerģiskas reakcijas suņiem un kaķiem izraisa šādi produkti:

• Liellopu gaļa
• Piena produkti
• Vistas gaļa
• Kvieši un graudaugi
• Jēra gaļa
• Zivis
• Vēžveidīgie
• Soja

Tomēr jāņem vērā, ka šie nav vienīgie iespējamie alergēni. Dažiem mājdzīvniekiem alerģiju var izraisīt arī noteikti dārzeņi, augļi vai pat uztura bagātinātāji.

Kā svaigbarošana var palīdzēt mazināt pārtikas alerģijas?

Daudzi mājdzīvnieku īpašnieki izvēlas pāriet uz bioloģiski atbilstošu svaigēdāju (BARF) diētu, lai labāk kontrolētu alerģijas. Izslēdzot mākslīgās piedevas, konservantus un izplatītākos alergēnus, kas bieži sastopami komerciālajā barībā (piemēram, graudaugus, piena produktus un soju), svaigēšanas diēta var palīdzēt mazināt alerģisko reakciju risku. Tomēr problēmu var radīt arī kāds produkts, kas ietilpst svaigēšanas diētā, tādēļ dažiem mājdzīvniekiem simptomi var turpināties arī pēc pārejas uz svaigēšanu.

Ko darīt, ja svaigēšanas diēta nenovērš simptomus?

Ja pēc pārejas uz sabalansētu svaigēšanas diētu jūsu mājdzīvniekam joprojām saglabājas alerģijas simptomi (un ir izslēgti citi iespējamie cēloņi), nākamais solis ir eliminācijas diēta. Tā ietver mājdzīvnieka barošanu tikai ar vienu drošu vai jaunu olbaltumvielu avotu 6 nedēļas, pēc tam pakāpenisku jaunu produktu pievienošanu, rūpīgi novērojot organisma reakciju..

Droša vai jauna olbaltumvielu avota izvēle

Drošs olbaltumvielu avots ir tāds, pret kuru jūsu suns vai kaķis nav alerģisks. Jauns olbaltumvielu avots ir tāds, ko jūsu mājdzīvnieks iepriekš nav ēdis. Zemāk ir saraksts ar oblatumvielu avotiem (izņemot liellopu, vistu un jēru), kas var būt droši un jauni jūsu mājdzīvniekam:

• Cūka
• Tītars
• Trusis
• Pīle
• Zirgs
• Briedis

Pēc piemērota olbaltumvielu avota izvēles izveidojiet sabalansētu uzturu, nodrošinot pareizas gaļas, kaulu un iekšējo orgānu proporcijas.

Barošanas ilgums

Mājdzīvnieks jābaro ar tikai vienu olbaltumvielu avotu, neiekļaujot citus produktus, vismaz 6 nedēļas. Šis periods dod organismam iespēju atjaunoties un stabilizēties, jo histamīna līmeņa samazināšanās un simptomu izzušana var ilgt līdz pat 6 nedēļām.

Šajā periodā nedrīkst dot kārumus, ja vien tie nav pagatavoti no tā paša olbaltumvielu avota, kas tiek izmantots diētā. Tāpat jāizvairās no uztura bagātinātājiem, jo tie bieži satur piedevas, kas var ietekmēt eliminācijas procesa rezultātus.

Ja pēc pārejas uz jauno olbaltumvielu avotu simptomi pasliktinās, iespējams, nepieciešams izvēlēties citu proteīnu.

Pakāpeniska jaunu sastāvdaļu ieviešana

Ja pēc 6 nedēļām jūsu mājdzīvnieka simptomi ir uzlabojušies, varat pakāpeniski sākt pievienot jaunus produktus. Katru jauno sastāvdaļu ieviesiet 2–4 nedēļu laikā, lai novērtētu tās ietekmi. Sāciet ar nelielām porcijām un pakāpeniski palieliniet daudzumu, ja netiek novērota negatīva reakcija. Ja kāds produkts izraisa simptomus, izslēdziet to no uztura un aizstājiet ar piemērotu alternatīvu. Pēc alerģiskas reakcijas organismam nepieciešams stabilizācijas periods, pirms tiek pievienota jaunā sastāvdaļa. Šī perioda ilgums katram mājdzīvniekam var atšķirties, un ne visiem tas būs tieši 6 nedēļas.

Šādā veidā jūs varēsiet noteikt, kuri pārtikas produkti ir droši un no kuriem jāizvairās. Kad drošās sastāvdaļas ir identificētas, pārliecinieties, ka jūsu mājdzīvnieka uzturs ir pilnvērtīgs un sabalansēts, iekļaujot dažādus olbaltumvielu avotus, iekšējos orgānus un kaulus. Tā kā pārtikas alerģijas bieži negatīvi ietekmē zarnu mikrofloru, ieteicams meģināt uzturā iekļaut šķiedrvielas, probiotikas un būtiskās aminoskābes.